Pārskats:Filma ir veidota pēc absurdiem, bet patiesiem notikumiem 1973. gadā, kad Stokholmā notika bankas aplaupīšana un ķīlnieku sagrābšana. Tā radās jēdziens „Stokholmas sindroms”, kas nozīmē, ka upuris aizstāv savu pāridarītāju. Varbūt toreiz tas notika tāpēc, ka policijas un valdības attieksme pret ķīlniekiem bija visai nežēlīga, un viņi nokļuva „vienā laivā ar noziedzniekiem”.